Nacionālā references laboratorija

Nacionālā references laboratorija ir vadošā valsts laboratorija, kas konkrētā oficiālās testēšanas jomā ir nominēta atbilstoši likumdošanas prasībām.

Regulas (EK) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm, kas no 14.12.2019 aizstāj Regulu (EK) Nr. 882/2004, 92. un 93. pantā ir noteikts, kādos gadījumos ir jāizveido Eiropas Savienības references laboratorijas un to nozīmēšanas kārtība. 94. pantā ir noteikti šo laboratoriju pienākumi un uzdevumi, kur būtisku lomu ieņem sadarbība ar ES valstu references laboratorijām. Atbilstoši Regulas (EK) 2017/625 147.pantam, visu Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumā minēto Eiropas Savienības references laboratoriju nozīmēšana paliek spēkā, līdz tajā pašā jomā tiek nozīmēta Eiropas Savienības references laboratorija saskaņā ar šīs regulas 93. pantu.

Savukārt Regulas (EK) 2017/625 100. pantā ir noteikts, ka  dalībvalstis katrai ES references laboratorijai, kas nozīmēta saskaņā ar 93. panta 1. punktu, nozīmē vienu vai vairākas valsts references laboratorijas. Dalībvalstis var nozīmēt valsts references laboratoriju arī gadījumos, kad nav atbilstošas ES references laboratorijas.

Nacionālās references laboratorijas uzdevumi un pienākumi noteikti Regulas 101. pantā. Tās savā kompetences jomā:

  • sadarbojas ar Eiropas Savienības references laboratorijām un piedalās šādu laboratoriju organizētos mācību kursos un starplaboratoriju salīdzinošajos testos;
  •  koordinē valstī nozīmēto oficiālo laboratoriju darbības, lai saskaņotu un uzlabotu laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes un to izmantošanu;
  • organizē starplaboratoriju salīdzinošu testēšanu vai prasmes testus starp oficiālām laboratorijām, nodrošina atbilstīgu turpmāko rīcību pēc šādiem testiem un informē kompetentās iestādes par šādu testu rezultātiem un turpmāko rīcību;
  • nodrošina Eiropas Savienības references laboratorijas sniegtās informācijas izplatīšanu kompetentajām iestādēm un oficiālajām laboratorijām;
  • savu uzdevumu tvērumā sniedz zinātnisku un tehnisku palīdzību kompetentajām iestādēm kontroles programmu īstenošanā;
  • attiecīgā gadījumā apstiprina reaģentus un reaģentu partiju, sagatavo un atjaunina pieejamo standartvielu un reaģentu un šādu vielu un reaģentu ražotāju un piegādātāju sarakstus;
  • vajadzības gadījumā vada apmācības kursus to oficiālo laboratoriju personālam;
  • aktīvi palīdz pārtikas infekciju, zoonožu, dzīvnieku slimību u.c. diagnosticēšanā un izpētē.

 

Normatīvie akti, kas reglamentē Nacionālās references laboratorijas funkcijas

Likumi:

Ministru kabineta noteikumi un Eiropas Savienības regulas:

  • Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumi Nr.864 “Noteikumi par references laboratorijas statusa piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī iekārtām un aprīkojumam noteiktajām prasībām pārtikas, dzīvnieku barības un veterinārajā jomā”;
  • Komisijas Regula (EK) Nr. 543/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” laboratorijas jau kopš to dibināšanas pirmsākumiem daļēji ir pildījušas valsts vadošās laboratorijas funkcijas. Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr.834 “Noteikumi par references laboratorijas statusa piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī par references laboratoriju iekārtām un aprīkojumam noteiktajām prasībām” noteica Nacionālās references laboratorijas jomas, ko veic Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālais diagnostikas centrs (tagad Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”).

Atbilstoši pilnvarojumam Institūts ir nominēts kā Nacionālā references laboratorija šādās jomās:

  • Pārtika, materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku, dzīvnieku barība, atliekvielas, tai skaitā pesticīdu atliekvielas un slimību ierosinātāju antimikrobiālā rezistence – 22 jomas un sadarbība ar 25 šajās jomās nominētajām ES references laboratorijām;
     Jomu saraksts un kontaktpersonas
  • Dzīvnieku veselība un dzīvnieku infekcijas slimību diagnostika un diagnozes standartu un metožu kontrole un uzraudzība – 19 jomas.
    Jomu saraksts un kontaktpersonas

Ņemot vērā to, ka laboratoriskā diagnostika ir joma, kurā ļoti strauji notiek tehnoloģiskā attīstība, Nacionālajai references laboratorijai ir jānodrošina nekavējoša visu jaunāko prasību izpilde un ieviešana oficiālajā kontrolē. Papildus tam šādai laboratorijai jāspēj attīstīt, optimizēt un validēt laboratoriskās izmeklēšanas metodes, izveidot un uzturēt ierosinātāju celmu un paraugu banku, ierosinātāju antigēnu banku, diagnostisko reaģentu komplektu krājumu, specifisko imūnglobulīnu un serumu banku, kā arī veikt laboratoriskos izmeklējumus piešķirtajā references jomā un strīdu gadījumā apstiprināt vai noraidīt valsts pilnvarotu vai akreditētu laboratoriju iegūtos rezultātus piešķirtajā references jomā.

Nacionālā references laboratorija ir vienīgā valsts laboratorija, kas nepārtraukti 24h stundas diennaktī uztur gan tehnoloģisko, gan personāla gatavību ārkārtas situācijām un dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem. 

Tā kā oficiālā kontrole tiek veikta, ņemot vērā arī pārbaužu rezultātus, ko dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi veic saskaņā ar HACCP programmām, ir būtiski gūt pārliecību par uzņēmumu laboratoriju kompetenci, ko var panākt, iesaistot šīs laboratorijas nacionālās references laboratorijas organizētajās apmācībās un piedaloties to organizētajās starplaboratoriju salīdzinošajās testēšanās.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem dalībvalstīm ir jānodrošina references funkciju izpilde visās norādītajās jomās. Pretējā gadījumā EK līmenī tiks apšaubīta oficiālajā kontrolē iesaistīto laboratoriju kompetence un līdz ar to valstī veicamās oficiālās kontroles ticamība. References funkciju izpilde pilnā apjomā dod iespēju ievērojami uzlabot Latvijas kā ES dalībvalsts spēju un kompetenci pamatot viedokli attiecībā uz dažādu infekcijas slimību ierosinātāju un pārtikas piesārņotāju uzraudzības un kontroles mehānismu pilnveidošanu, tādējādi stiprinot nozares uzņēmumu eksportspēju.