Sagatavots pēc D. Koha (Skotija) raksta: http://www.thefishsite.com/articles/108/the-benefits-of-a-veterinary -health-plan

Veterinārie veselības plāni (VVP) sākotnēji tika izstrādāti sauszemes dzīvnieku audzēšanas saimniecībās kā daļa no labas ražošanas prakses shēmas, kā atsevišķu dzīvnieku un ganāmpulku veselības bāze. VVP saturs un struktūra ātri pierādīja savu praktiskumu un lietderību arī zivjaudzētavu veselības aprūpē, un pašlaik daudzu valstu kvalitātes garantijas standartos un mazumtirgotāju praksēs VVP ir noformēts kā obligāta prasība.

VVP nav vienkāršs audzētavas veterināro un veselības darbu rakstisks apkopojums, bet tam ir jābūt visaptverošam un apkopojošam visus audzēšanas aspektus un procesus, kam ir kaut mazākā ietekme uz zivju veselību un labklājību. Plāns ir jāveido kopā ar veterinārārstu un apkalpojošo personālu, un tas ir jāpakļauj periodiskai pārbaudei, lai izvērtētu veselības vadības efektivitātes sistēmas atbilstību izvirzītajiem mērķiem.

Veterinārā veselības plāna galvenie mērķi:

  • novērst slimību ienešanu audzētavā;
  • novērst slimību izplatību starp audzētavām un audzētavas iekšienē, samazināt līdz minimumam dažādu audzējamo grupu savstarpējo saskarsmi;
  • izveidot pārvaldīšanas un audzēšanas sistēmu, kas nodrošina labāko praksi zivju veselības un apkārtējās vides uzturēšanā;
  • izveidot stratēģisku pasākumu kontroli specifiskiem slimību draudiem;
  • nodrošināt, lai sistēma palīdz saglabāt apkārtējo vidi un zivju dzīves apstākļus, kas uzlabo to veselību un mazina stresu; 
  • izveidot monitoringa sistēmu, ietverot apkārtējo vidi, lai pārraudzītu zivju veselību un labklājību;
  • izveidot reģistru un atskaišu sistēmu par zivju veselību un izstrādāt rīcības plānu zivju veselības problēmu uztveršanai, izvērtēšanai un nepieciešamajai rīcībai.

Sekmīgai izvirzīto uzdevumu izpildei VVP attiecina uz šādām sfērām:

Bioloģiskā drošība

Tā ietver nodrošinājumu, ka audzētavā ievedamās zivis ir pārbaudītas uz slimību ierosinātāju klātbūtni, ko apliecina veselības sertifikāts. VVP ietver atbilstošus bioloģiskās drošības pasākumus, kas izslēdz slimību ienešanu audzētavā ar apmeklētājiem, personālu, transportlīdzekļiem un aprīkojumu, ko nodrošina ar attiecīgām barjerām, kas izslēdz slimību izplatību. Šie pasākumi ietver drošu notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanu. Bioloģiskās drošības standartu kontrole un ievērošana nodrošina VVP pamata elementus.

Vadības un audzēšanas pasākumi

Lielākajai daļai vadības un audzēšanas pasākumu ir ietekme uz zivju veselību un labklājību. VVP ir jābūt attiecinātam uz specifiskām darbības procedūrām, kur ir detalizēti izklāstīti riski un laba prakse. Tas var ietvert arī barošanas stratēģiju un zivju vides kontroli (tīrību, zivju ielaišanas biezību u. c.).

Slimību kontrole un zivju labklājības kontrole

VVP ir nepieciešams vērst uz stratēģiski svarīgu slimību kontroles pasākumiem, biežāk sastopamo slimību izmeklējumiem, kā arī citiem zivju veselību ietekmējošiem faktoriem, piemēram, plēsējiem vai atbaidītājiem un mirstības novēršanai. Šeit ir nepieciešams risku detalizēts apraksts un atbilstošu pasākumu izstrāde, lai mazinātu šos riskus. Plānam ir jāaptver atbilstoši ārstēšanas režīmi, veterināro medikamentu un ķīmisko vielu izmantošana, kontrole, to lietošanas un glabāšanas noteikumi.

Monitorings un reģistrācija

Svarīgs VVP uzdevums ir novērošanas procesa ieviešana ikdienas darbā. Jānodrošina, lai apkalpojošais personāls ir iesaistīts un ir spējīgs atšķirt labus apstākļus, veselību un uzvedību no pazīmēm, kas liecina par nelabvēlīgām izmaiņām. Tam ir jāietver ūdens kvalitātes un apkārtējās vides novērtēšana un nekavējoša trauksmes izsludināšana sakarā ar radušos problēmu. Ir svarīga laba apmācības programma. VVP ir jāizstrādā pamatojoties uz izmeklējumu procedūrām pret iespējamajām slimību izpausmēm, iekļaujot atbilstošu un secīgu paraugu noņemšanu, to iesniegšanu, rezultātu saņemšanu un rīcības pieņemšanu. Tas ietver saimniecības pašas veiktos un ārējās laboratorijas izmeklējumus un veterinārārstu pakalpojumus. Būtisks VVP elements ir regulāras atskaites par zivju veselību, lai varētu izvērtēt visas saimniecības zivju veselības stāvokli un izvēlēties veiksmīgākos kontroles pasākumus. VVP ir jākalpo kā regulāram veselības pārskatam.

VVP ieviešana var samazināt zivju atgājumus, slimību biežumu, attīstības kroplības, samazināt medikamentu lietošanu un griešanos pie speciālista – veterinārārsta. Veiksmīga VVP īstenošana un attiecīga pārvaldības shēma paaugstina saimniecības zivju veselības un labturības stāvokli, kā arī uzlabo to aprūpi un palīdz sasniegt augstu gala produktu kvalitāti.