logo

Institūta “BIOR” īstenotā projekta Nr.1.1.1.1/16/A/258 “Inovatīvu instrumentāli analītisko metožu izstrāde un pielietojums kombinētai plaša spektra ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma izpētei, atbalstot prioritārās Bioekonomikas nozares” piektajā posmā tika izstrādāta inovatīva instrumentālā metode halogenēto liesmas slāpētāju noteikšanai pārtikas produktos, izmantojot gāzu hromatogrāfiju – magnēta sektora augstas izšķirtspējas masspektrometriju (GH-AIMS). Metodes parametri tika uzlaboti, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku izšķirtspēju un jūtību, kas ļautu noteikt mērķa grupas savienojumus ultra-zemu koncentrāciju diapazonā un pārsniegtu klasisko gāzu hromatogrāfijas metožu jutību.

Ar iepriekšējos posmos iztrādātajām un uzlabotajām noteikšanas metodēm projekta otrajā aktivitātē tika testēti 20 liellopu gaļas paraugi, kuros tika konstatētas dažādu farmakoloģiski aktīvo vielu atliekas, kas pieder pie nesteroīdo pretiekaisumu līdzekļu savienojumiem, tetraciklīnu, makrolīdu un penicilīnu grupas antibiotikām. Dažu savienojumu daudzumi pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni, kas noteikts ES regulā. Otrās aktivitātes ietvaros tika analizēti arī divdesmit četri gliemeņu paraugi no Latvijas upēm un ezeriem. Paraugos analizētas četras piesārņotāju grupas – policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO), polibromētie difenilēteri (PBDE), perfluorētie savienojumi (PFS) un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSAID). PBDE un PAO tika konstatēti visos paraugos, taču konstatētās koncentrācijas bija krietni zemākas par citur pasaulē gliemenēs detektētajām. PBDE līmeņi vairumā paraugu pārsniedza Eiropas Komisijas noteikto vides kvalitātes standartu, turpretī PFS koncentrācijas paraugos bija nelielas – trīs kārtas zemākas par vides kvalitātes standartu. No analizētajiem NSAID savienojumiem gliemenēs tika detektēts tikai ibuprofēns. Kopumā piesārņotāju izplatība Latvijas teritorijā nav homogēna, liecinot par individuāliem piesārņojuma avotiem.

Bioloģisko piesārņotāju metožu izstrādē pētnieki piektajā projekta posmā turpināja darbu pie salmonellu klātbūtnes noteikšanas paraugos, kas iegūti dažādos pārtikas ražošanas ķēdes posmos. Tika turpināts darbs pie salmonellu pilna genoma sekvenēšanas metodes ieviešanas un pilnveidošanas. Bioloģisko pētījumu aktivitāšu ietvaros tika uzsākta jauna pētījumu tēma – pārtikas produktos sastopamo Listeria monocytogenes molekulārā raksturošana. Datu apstrādei tika izmantotas bioinformātikas datu analīzes programmas. Molekulārais raksturojums ietver molekulārā tipa un tam atbilstošā serotipa, antibiotiku rezistences gēnu un citu parametru noteikšanu. Kopumā tika veikta sekvenēšana 20 L. monocytogenes izolātiem no dažādiem pārtikas produktiem. Nākamajā projekta periodā tiks sekvenēti vēl vismaz 150 L. monocytogenes izolāti no institūta “BIOR” Mikroorganismu kultūru kolekcijas.

Bioloģisko pētīju aktivitāšu ietvaros tiek aktualizētas institūtā “BIOR” esošās datu bāzes par noteiktajiem mikrobioloģiskajiem rādītājiem pārtikas ražošanas ķēdes paraugos. Datu bāzēs būs apkopota informācija par iepriekšējos gados institūta laboratorijās iegūtajiem salmonellu, listēriju, kampilobaktēriju un verotoksigēno un kolistīna rezistento Escherichia coli izolātiem no pārtikas un dzīvnieku barības paraugiem.

Lai nodrošinātu projektā iegūto zināšnu pārnesi, ir sagatavoti un iesniegti žurnālos divi zinātniskie raksti, savukārt divas, iepriekš iesniegtās, publikācijas  tiek vērtētas. Žurnālā Food Analytical Methods, kas ir iekļauts Web of Science un Scopus datubāzē, publicēts raksts “Multi-walled carbon nanotubes as effective sorbents in rapid analysis of polycyclic aromatic hydrocarbons in edible oils using dispersive solid-phase extraction (d-SPE) and gas chromatography – tandem mass spectrometry (GC-MS/MS)”.

Projekta kopējās izmaksas: EUR 449 617,00 (no kurām  ERAF atbalsta apjoms (85%): EUR 382 174,44 un valsts budžeta līdzfinansējums (7,5%) EUR 33 721,28).
Projekta īstenošanas paredzētais ilgums ir trīsdesmit mēneši (laika periods: 01.03.2017. – 30.08. 2019).

Informācija sagatavota 20.06.2018.