Institūta “BIOR” īstenotā projekta Nr.1.1.1.1/16/A/258 “Inovatīvu instrumentāli analītisko metožu izstrāde un pielietojums kombinētai plaša spektra ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma izpētei, atbalstot prioritārās Bioekonomikas nozares” ceturtajā posmā tika izstrādāta perspektīva instrumentālā metode īsās ķēdes hloralkānu (C10 līdz C13) noteikšanai, izmantojot augsti efektīvo šķidruma hromatogrāfiju apvienojumā ar hibrīda kvadrupola nolidojuma laika masspektrometru (HPLC-Q-TOF). Hloralkāni ir savienojumu grupa, kura Ūdens struktūrdirektīvā ir klasificēta kā prioritāri bīstama vielu grupa. Šo savienojumu izplūdes, emisijas un zudumi pakāpeniski jāsamazina līdz 2020.gadam, tādēļ to efektīvas noteikšanas metodei ir būtiska nozīmē šī mērķa sasniegšanai. Pētījumā optimizēti gan masspektrometriskie, gan hromatogrāfiskie parametri ar mērķi padarīt izstrādāto metodi pēc iespējas piemērotāku hloralkānu noteikšanai. Salīdzinot metodes jutību, tā ir konkurētspējīga ar klasiskajām gāzu hromatogrāfijas metodēm un tā var tikt izmantota, lai noteiktu hloralkānu grupas savienojumus gan pārtikā, gan apkārtējas vides paraugos.

Šajā projekta posmā tika turpināti pētījumi par UHPLC-q-Orbitrap metodes izstrādi veterināro zāļu multiatlieku analīzei, izmantojot dažādas paraugu sagatavošanas metodes. Šī procedūra ļaus vienlaikus identificēt un kvantificēt vairāk kā 100 farmakoloģiski aktīvo vielu atliekas un metabolītus, kas pieder pie dažādām terapeitiskām klasēm, tādām kā anti-infekcijas (antibiotikas un ķīmijterapijas līdzekļi), pretiekaisuma un pretparazītu līdzekļi, kortikosteroīdi un līdzekļi, kas iedarbojas uz nervu un reproduktīvo sistēmu.

Ceturtajā projekta posmā tika uzsāktas projekta 2. un 4. aktivitātes, kuru ietvaros, ar projektā izstrādātajām metodēm, ir uzsākta pārtikas un apkārtējas vides paraugu testēšana, lai noteiktu ķīmiskās un bioloģiskās izcelsmes piesārņotāju līmeņus un iegūtu datus datu bāzēm.

Bioloģisko piesārņotāju metožu izstrādē pētnieki ceturtajā projekta posmā turpināja darbu pie salmonellu klātbūtnes noteikšanas paraugos, kas iegūti dažādos pārtikas ražošanas ķēdes posmos. Salmonelozes uzliesmojuma gadījumā ir nepieciešamas augstas izšķirtspējas metodes, lai pēc iespējas precīzāk atšķirtu un klasificētu iegūtos izolātus. Šim nolūkam institūta “BIOR” molekulārās bioloģijas eksperti ieviesa praksē salmonellu pilna genoma sekvenēšanu.

Lai nodrošinātu projektā iegūto zināšnu pārnesi, šobrīd žurnālos tiek vērtētas trīs iesniegtās publikācijas. Savukārt publikācija “Brominated flame retardants and toxic elements in meat and liver of deer (Cervus elaphus), wild boar (Sus scrofa) and moose (Alces alces) from Latvian wildlife” ir publicēta Science of the Total Environment žurnālā, kas ir iekļauts Web of Science un Scopus datubāzē.

Projekta kopējās izmaksas: EUR 449 617,00 (no kurām ERAF atbalsta apjoms (85%): EUR 382 174,44 un valsts budžeta līdzfinansējums (7,5%) EUR 33 721,28).

Projekta īstenošanas paredzētais ilgums ir trīsdesmit mēneši (laika periods: 01.03.2017. – 30.08. 2019).