Riska novērtēšana 

Riska novērtēšanas terminoloģija un darba gaita

Apdraudējums (hazard) ir viela vai aktivitāte, kas potenciāli var radīt negatīvu ietekmi uz dzīvu organismu vai vidi.

Risks (risk) ir apdraudējuma rezultātā radušās negatīvas ietekmes uz veselību varbūtība un minētās ietekmes nopietnība.

Riska novērtēšana (risk assessment) ir zinātniski pamatots process; tā ir lietišķās zinātnes specializēta joma, kas ietver zinātnisko datu un pētījumu pārskatīšanu, lai novērtētu riskus, kas saistīti ar dažiem apdraudējumiem. Riska novērtēšana ietver – potenciālā apdraudējuma identificēšanu un raksturošanu, ekspozīcijas (iedarbības) novērtējumu un riska raksturojumu. Riska novērtēšana ir riska analīzes (risk analysis) komponente (EFSA skaidrojošā vārdnīca).

l
Atšķirība starp apdraudējumu un risku. 
Avots: Infografiks, EFSA

 

Riska novērtēšanas soļu apraksts

Vispārīga riska novērtēšanas procesa shematisks attēlojums ir attēlots zemāk:

l
Riska novērtēšanas soļi.
Avoti: EFSA Skaidrojošā vārdnīca un EFSA zinātniskais viedoklis par riska novērtēšanas terminoloģiju

Apdraudējuma identificēšana (hazard identification) – riska novērtēšanas pirmais solis, kas atbild uz jautājumu “kas var nodarīt kaitējumu patērētājam?”. Šis solis ietver cilvēka veselībai negatīvās ietekmes radošā bioloģiskā, ķīmiskā un fizikālā aģenta identificēšanu. Apdraudējums var būt arī aktivitāte, process vai uzvedības veids. Apdraudējuma identifikācijai ir jābūt ļoti konkrētai un precīzai.

Apdraudējuma raksturojums (hazard characterisation) – riska novērtēšanas otrais solis, tas ietver pārtikā, iespējams, esošu bioloģisko, ķīmisko vai fizikālo aģentu nelabvēlīgās ietekmes uz veselību veida/rakstura nodefinēšanu. Procesam, ja iespējams, būtu jāietver izpratne par iesaistīto devu, un ar to saistītās atbildes apraksts, lai kvantificētu ietekmi, tiek izmantotas devas-atbildes līknes. 

Ekspozīcijas novērtējums (exposure assessment) – ekspozīcija ir specifiskās vielas koncentrācija vai apjoms, ko uzņem indivīds, populācija vai ekosistēma noteiktā laika posmā. Ekspozīcijas novērtējums ir izvērtējums par to, kurš vai kas ir ticis pakļauts apdraudējumam, un iedarbības apjoma kvantificēšana. Ekspozīcijas novērtējuma laikā tiek atbildēts uz jautājumu "kā apdraudējums iekļuva pārtikas ķēdē un cik daudz patērētāju tam tiks pakļauti?".

Riska raksturojumus (risk characterisation) – pēdējais riska novērtēšanas procesa solis, kas atbild uz jautājumiem "kāda ir iespēja, ka pārtikā esošais apdraudējums var nodarīt kaitējumu un cik liels ir risks?". Šī soļa laikā tiek aprēķināta iespējamība, ka specifiskā viela nodarīs kaitējumu, aprēķinos tiek ņemts vērā apdraudējuma veids/raksturs un cilvēku, dzīvnieku, augu un/vai vides ekspozīcijas apjoms. Tiek apvienota informācija no apdraudējuma raksturojuma un ekspozīcijas novērtējuma. Riska raksturojuma iznākums var būt kvalitatīvs vai kvantitatīvs.

 

Riska - ieguvumu novērtēšana

Pārtikas produktiem piemīt gan tādas īpašības, kas var radīt negatīvu ietekmi uz patērētāja veselību, gan tādas īpašības, kas var būt labvēlīgas patērētāju veselībai. Riska-ieguvumu novērtēšana (risk - benefit assessment) ir zinātnisks risku un ieguvumu salīdzinājums konkrētam pārtikas produktam, produkta sastāvdaļai vai diētai noteiktā situācijā, ļaujot prognozēt ar veselību saistītās sekas patērētājam. Riska-ieguvumu novērtēšana ir riska analīzes daļa. Riska-ieguvumu novērtēšana ir jauna zinātnes nozare, kurā aktīvi notiek darbs pie metodoloģijas pilnveidošanas un darba grupu un starpvalstu sadarbības veidošanas.

Riska-ieguvumu novērtēšanas pamatelementi ir līdzīgi klasiskās riska novērtēšanas soļiem:

  1. Riska-ieguvumu novērtēšanas jautājuma identificēšana – šajā jautājumā tiek definēts interesējošais produkts vai produktu komponente, interesējošā populāciju un ekspozīcijas scenāriju. Jautājums var būt kvalitatīvs vai kvantitatīvs;
  2. Apdraudējuma (nelabvēlīgās ietekmes) identificēšana un labvēlīgās ietekmes identificēšana;
  3. Apdraudējuma (nelabvēlīgās ietekmes) apraksts un labvēlīgās ietekmes apraksts, devas-ietekmes apraksts. Šajā solī ir ietverts arī ekspozīcijas novērtējums;
  4. Riska izvērtēšana un ieguvumu izvērtēšana – ekspozīcijas salīdzinājums ar patērētājiem drošajiem līmeņiem (piesārņotājiem) vai nepieciešamajām dienas devām (uzturvielām). DALY aprēķins;
  5. Riska un ieguvuma kvalitatīvā un/vai kvantitatīvā salīdzināšana, lai noskaidrotu, kura svars ir lielāks.

 

Riska novērtēšanas institūcijas Eiropā

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (European Food Safety Authority, EFSA) ir galvenā Eiropas Savienības (ES) aģentūra riska novērtēšanas jomā. EFSA strādā pie riska novērtēšanas metodoloģijas harmonizēšanas Eiropas Savienībā, tā izstrādā vadlīnijas par riska novērtēšanu un datu vākšanu dažādās ar pārtikas drošumu saistītās jomās, veic zinātnisko riska novērtēšanu un sniedz zinātniski pamatotu viedokli par citu institūciju sagatavotajiem riska novērtējumiem. EFSA sagatavotās riska novērtēšanas zinātniskās, tehniskās un administratīvās vadlīnijas pieejamas EFSA mājaslapā.

EFSA pārvalda sarakstu ar Eiropas valstu nacionālajām kompetentajām iestādēm sadarbībai riska novērtēšanas un pārtikas drošuma jomā (EFSA sadarbības organizācijas Latvijā). Informāciju par ES valstu iestādēm, kas iesaistītas riska analīzes un riska novērtēšanas funkciju izpildē, var iegūt arī Vācijas Riska novērtēšanas institūta (BfR) sagatavotajā ES Pārtikas drošības almanahā, kas bez maksas pieejams BfR mājaslapā.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", balstoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma 212. panta 4. apakšpunktu, veic riska zinātnisko novērtējumu savas kompetences jomās.

l
Riska analīzes pamatelementi.