Zivju resursu atražošana

Dabisko ūdeņu ekosistēmās cilvēka darbības negatīvās ietekmes un vides faktoru īstermiņa un ilgtermiņa pārmaiņu dēļ samazinās dažu saimnieciski vērtīgu zivju sugu dabiskās atražošanās potenciāls, notiek pārmaiņas ihtiofaunas struktūrā un zivju resursiem ir tendence ievērojami samazināties. Lai novērstu šos negatīvos procesus un nodrošinātu zivju resursu ilgtspējību valsts publiski pieejamās ūdenstilpēs, valstī tiek izstrādāta zivju resursu atražošanas valsts programma un tās pamatnostādnes.


Pamatnostādņu mērķis ir zinātniski pamatota vērtīgo zivju resursu ilgtspējības un daudzveidības nodrošināšana publiski izmantojamajos ūdeņos, lai mazinātu antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus un sekmētu ilgtspējīgas zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā.  


Nodrošinot Pamatnostādņu izpildi, Institūta zivju audzētavas ik gadu Gaujas, Ventas un mazo upju baseinos izlaiž vismaz 5,76 miljonus, bet Daugavas baseinā, kompensējot Daugavas HES kaskādes darbības izraisītos zaudējumus, vismaz 6,37 miljonus dažādu zivju sugu mazuļus un kāpurus. 


Galvenās zivju sugas, kuras zivju resursu atražošanas programmas ietvaros tiek audzētas Institūta zivju audzētavā “Tome” un tās filiālēs – “Dole”, “Kārļi” ar nodaļu “Brasla” un “Pelči” ir lasis, taimiņš, zandarts, vimba, sīga, strauta forele, līdaka, vēdzele un upes nēģis. 

 

Metodika zivju dabisko dzīvotņu un nārsta vietu atjaunošanas projektu rezultātu monitoringam

Zivju resursu papildināšana un zivju vecuma grupu aizvietošana 

Zivju fonda ietvaros realizēto dzīvotņu atjaunošanas projektu sekmju izvērtēšana 2019. gadā veiktais novērtējums un tā rezultāti

Jaunu atražošanas metožu izstrādāšana nēģu resursu pavairošanai

Vides (hidroloģisko) un zivju barības bāzes un ihtiocenozes izpētes nodrošināšana Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī saistībā ar zivju resursiem un to dabisko atražošanos piekrastes ūdeņos